Kā lekciju pārtraukumi var uzlabot mācīšanos?

Kādi ir novērotie ieguvumi no pārtraukumiem lekciju laikā?

Lekciju pārtraukumiem var būt vairāki novēroti ieguvumi, ko apstiprina oficiāli pētījumi un aptaujas:

• Uzlabota koncentrācija: Pētījumi, piemēram, žurnālā “Psychological Science” publicētais pētījums, liecina, ka pēc noteikta laika mūsu uzmanības noturība parasti samazinās. Īsi pārtraukumi lekciju laikā var palīdzēt studentiem saglabāt koncentrēšanos un efektīvāk uztvert informāciju.
• Uzlabota aizturēšana: “Journal of Educational Psychology” publicētajā pētījumā konstatēts, ka mācīšanās pa daļām, kas ietver pārtraukumus, nodrošina labāku informācijas saglabāšanu ilgtermiņā, salīdzinot ar nepārtrauktu mācīšanos. Lekciju pārtraukumi ļauj smadzenēm efektīvāk nostiprināt un iekodēt mācību vielu.
• Samazināts nogurums: Ilgstoša sēdēšana un klausīšanās var izraisīt fizisku un garīgu nogurumu. Pārtraukumi ļauj skolēniem izstaipīties, izkustēties un atsvaidzināt prātu, tādējādi uzlabojot vispārējo modrību un enerģijas līmeni.
• Stresa mazināšana: Biežas pieturas var palīdzēt mazināt stresu, kas saistīts ar informācijas pārslodzi un spiedienu apgūt jaunu saturu. Amerikas Psihologu asociācijas veiktā aptaujā tika konstatēts, ka īsas pauzes var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot garīgo labsajūtu.
• Iesaistīšanās un līdzdalība: Lekciju pārtraukumi ļauj studentiem sazināties ar kolēģiem, apspriest lekcijas saturu vai uzdot jautājumus. Tas veicina saistošāku mācību vidi, kā to pierāda pētījums, kas publicēts žurnālā “Journal of College Science Teaching”.
• Lielāka produktivitāte: Ir pierādīts, ka Pomodoro tehnika – laika plānošanas metode, kas balstīta uz darba intervāliem – palielina produktivitāti. Tā ietver mācīšanos vai strādāšanu noteiktu laiku (piemēram, 25 minūtes) un pēc tam 5 minūšu pārtraukumu. Šo pieeju var efektīvi izmantot lekciju laikā.
• Uzlabots radošums: Pētījumi, kas publicēti žurnālā “Frontiers in Human Neuroscience”, liecina, ka lekciju pārtraukumi var stimulēt radošumu un problēmu risināšanas spējas. Radošā domāšana bieži uzplaukst relaksācijas brīžos.

Kā lekciju pārtraukumi ietekmē studentu iesaisti un līdzdalību?

Pārtraukumiem lekciju laikā ir būtiska ietekme uz studentu iesaistīšanos un līdzdalību:

• Lielāka mijiedarbība: Lekciju pārtraukumi ļauj studentiem iesaistīties diskusijās ar vienaudžiem. Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Journal of College Science Teaching”, tika konstatēts, ka īsās pauzes mudina skolēnus sadarboties ar klasesbiedriem.
• Atsvaidzināta uzmanība: Ilinoisas Universitātes veiktie pētījumi liecina, ka pārtraukumi palīdz skolēniem atjaunot uzmanību. Īsi pārtraukumi ļauj studentiem atslēgties no lekcijas satura un uz brīdi atjaunot uzmanību.
• Aktīvā mācīšanās: Eksperimentālās psiholoģijas žurnālā (Journal of Experimental Psychology) publicētajā pētījumā norādīts, ka skolēni, kas izmanto īsas pauzes, ir tendēti izmantot aktīvas mācīšanās stratēģijas. Šīs aktivitātes uzlabo skolēnu izpratni par mācību vielu un tās saglabāšanu.
• Uzlabota aizturēšana: “Journal of Educational Psychology” pētījumā norādīts, ka pieturas veicina labāku informācijas saglabāšanu ilgtermiņā. Ja skolēniem ir brīži, kad viņi var atpūsties, viņi labāk atceras, ko ir iemācījušies.

Kā nodrošināt pārtraukumus dažādiem mācīšanās stiliem un vajadzībām?

Pārtraukumi starp lekcijām ir pielāgoti dažādiem mācīšanās stiliem un vajadzībām, tādējādi sniedzot labumu dažādiem studentiem:

• Vizuālās mācīšanās: Vizuāli skolēni bieži gūst labumu no lekciju pārtraukumiem, jo viņiem tiek dota iespēja apstrādāt un vizualizēt sniegto informāciju. Pārtraukumu laikā viņi var pārskatīt diagrammas, diagrammas vai rakstiskas piezīmes, nostiprinot savu izpratni.
• Dzirdes skolēni: Dzirdes skolēni var izmantot pārtraukumus, lai iesaistītos diskusijās ar vienaudžiem vai klusi apkopotu dzirdēto. Šī mijiedarbība un pašrefleksija var uzlabot lekcijas satura izpratni un atmiņu, kas atbilst “Izglītības psiholoģijas” pētījuma rezultātiem.
• Lasīšanas/rakstīšanas skolēni: Tiem, kuri dod priekšroku lasīšanai un rakstīšanai, pārtraukumi sniedz iespēju pārrakstīt piezīmes organizētākā formātā. Šis aktīva pierakstu veikšanas process veicina mācīšanos, kā to apstiprina pētījumi, kas publicēti žurnālā “Journal of Educational Psychology”.
• Kinestētiski izglītojamie: Kinestētiski izglītojamie, kuri attīstās, veicot fiziskas aktivitātes, jo īpaši gūst labumu no pieturām. Kustības apstāšanās laikā, piemēram, stiepšanās vai īsi vingrinājumi, var palīdzēt viņiem saglabāt uzmanību un iesaistīšanos. Saskaņā ar Amerikas Pediatrijas akadēmijas datiem fiziskās aktivitātes uzlabo kognitīvās funkcijas un uzmanību, kas ir būtiski kinestētiskiem skolēniem.
• Multimodālie skolēni: Daudziem indivīdiem ir kombinēti dažādi mācīšanās stili. Pārtraukumi ir piemēroti šiem skolēniem, ļaujot viņiem izvēlēties sev piemērotākās aktivitātes. Viņi var izmantot pārtraukumu, lai noskatītos video kopsavilkumu (vizuāli), pārrunātu jēdzienus ar klasesbiedriem (audiāli), veiktu īsas piezīmes (lasīšana/rakstīšana) vai iesaistītos fiziskās kustībās (kinestētiski).

Vai ir kādi iespējami trūkumi vai problēmas, iekļaujot lekciju pārtraukumus?

Lai gan pārtraukumu iekļaušana lekciju laikā sniedz vairākas priekšrocības, ir jāņem vērā arī daži iespējamie trūkumi un problēmas, lai saglabātu līdzsvarotu perspektīvu:

• Laika ierobežojumi: Tas var būt saistīts ar laika ierobežojumiem, jo īpaši kursos, kuru mācību plāni ir ļoti blīvi sastādīti. Piešķirot laiku pārtraukumiem, var ierobežot vienā lekcijā apgūtā materiāla apjomu.
• Iesaistīšanās pēc pārtraukumiem: Dažiem studentiem pēc pārtraukuma var būt grūti atkal iesaistīties lekcijā, jo īpaši, ja viņiem ir grūti koncentrēt uzmanību. Tas var novest pie mācību procesa tempa zuduma.
• Loģistikas problēmas: Pārtraukumu koordinēšana var būt loģistikas ziņā sarežģīta, jo īpaši lielākās klasēs. Nodrošināt visiem vienādas iespējas izmantot pārtraukumus, neradot traucējumus, var būt sarežģīti instruktoriem.
• Instruktora pielāgošana: Lai efektīvi iekļautu pārtraukumus, pasniedzējiem var būt jāpielāgo mācību metodes, kas var prasīt papildu plānošanu un pūles.
• Nevienmērīga izplatība: Nevienmērīgs lekciju pārtraukumu sadalījums var izraisīt nevienmērīgu iesaistīšanos, jo daži studenti var just, ka viņiem ir nepieciešamas biežākas pauzes nekā citiem. Šo vajadzību līdzsvarošana var būt izaicinājums.
• Diskomforts grupas aktivitātēs: Ne visiem skolēniem var būt ērti piedalīties grupu aktivitātēs vai diskusijās pārtraukumu laikā. Daži var dot priekšroku pārtraukuma laikam, ko var izmantot pārdomām vienatnē.
• Satura zudums : Gadījumos, kad pasniedzējiem ir nepieciešams saīsināt saturu, lai pielāgotos pārtraukumiem, pastāv risks, ka netiks aptverts viss nepieciešamais materiāls. Tas var ietekmēt skolēnu sagatavotību turpmākajiem mācību darbiem.
• Pārmērīga stimulācija : Skolēniem, kuri ir ļoti jutīgi pret sensoriem stimuliem, jo īpaši trokšņainā vai pārpildītā vidē, pārtraukumi var izraisīt pārmērīgu stimulāciju vai trauksmi.

Vai biežie pārtraukumi varētu traucēt lekcijas gaitu?

Lai gan lekciju laikā biežie pārtraukumi ir daudzējādā ziņā lietderīgi, tie var traucēt lekcijas gaitu un radīt iespējamus negatīvus aspektus, piemēram, izjaukt plūsmu un novērst uzmanību:

• Plūsmas traucējumi: Biežās pauzes var pārtraukt dabisko informācijas sniegšanas plūsmu lekcijas laikā. Pasniedzējiem var būt grūti uzturēt saskanīgu un nepārtrauktu stāstījumu, tādējādi studentiem ir grūtāk sekot līdzi loģiskai ideju attīstībai.
• Nepārtrauktības zudums: Bieži pārtraukumi var izraisīt fragmentāru mācību pieredzi. Skolēniem var būt grūti savienot dažādus lekcijas segmentus, kas ietekmē viņu spēju izprast sarežģītus jēdzienus, kuriem nepieciešams nepārtraukts skaidrojums.
• Novērst uzmanību: Tuvojošos pārtraukumu gaidīšana var novērst skolēnu uzmanību. Tā vietā, lai pilnībā iesaistītos lekcijas saturā, viņi var skaitīt minūtes līdz nākamajam pārtraukumam, kas var mazināt vispārējo mācību pieredzi.
• Fokusa zudums: Dažiem studentiem pēc pārtraukuma var būt grūti atkal iesaistīties lekcijā, jo īpaši, ja pārtraukuma laikā viņi ir atslābuši vai novērsuši uzmanību. Tā rezultātā var tikt zaudēts temps un izpratne.
• Pagarināts ilgums: Bieži pārtraukumi var pagarināt lekcijas kopējo ilgumu. Gadījumos, kad laiks ir ierobežots, piemēram, stingri ieplānotos kursos, tas var novest pie situācijas, kad būtisks saturs netiek pienācīgi apgūts.
• Instruktora darba traucējumi: Biežās pauzes var radīt problēmas pasniedzējiem, kas saistītas ar laika vadību, studentu iesaistes uzturēšanu un pielāgošanos pārtraukumu ritmam. Pēc katra pārtraukuma pasniedzējiem var būt jāpieliek papildu pūles, lai atgūtu studentu uzmanību.

Kāds ir zinātniskais pamatojums pārtraukumu iekļaušanai lekciju laikā?

Pārtraukumu iekļaušana lekciju laikā nav tikai ērtības jautājums, bet ir pamatota ar pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina to priekšrocības gan kognitīvajiem procesiem, gan vispārējiem mācību rezultātiem. Vairākos pētījumos ir noskaidrotas priekšrocības, ko sniedz lekciju sesiju mijas ar īsiem pārtraukumiem, un šie secinājumi uzsver šādas prakses nepieciešamību. Zinātnisko pamatojumu pārtraukumu iekļaušanai lekciju laikā var apkopot šādi:

• Uzmanība un koncentrēšanās : Ilgstošas lekcijas var pārslogot studentu uzmanību. McCoy et al. (2016) pētījumi liecina, ka uzmanība un koncentrēšanās ievērojami samazinās pēc aptuveni 10-15 minūšu ilgas lekcijas.
• Atmiņas konsolidācija : Atmiņas konsolidācija tiek pastiprināta pārtraukumu laikā. Pētījumos, piemēram, Talamini un Gorree (2012), ir pierādīts, ka pārtraukumi starp mācīšanās sesijām ļauj smadzenēm nostiprināt informāciju, tādējādi uzlabojot ilgtermiņa saglabāšanu.
• Aktīvā mācīšanās : Aktīvās mācīšanās stratēģijas: pārtraukumu iekļaušana ļauj īstenot aktīvās mācīšanās stratēģijas. Karpicke un Blants (2011) atklāja, ka atgūšanas prakse pārtraukumu laikā, piemēram, diskusiju vai viktorīnu veidā, ievērojami uzlabo zināšanu saglabāšanu salīdzinājumā ar pasīvu klausīšanos.
• Kognitīvās slodzes samazināšana : Ilgstošas lekcijas var izraisīt kognitīvo pārslodzi. Swellera kognitīvās slodzes teorija (1988) liecina, ka satura sadalīšana pa viegli uztveramiem segmentiem samazina kognitīvo slodzi, uzlabojot izpratni un mācīšanos.
• Iesaistes uzturēšana : Pārtraukumi sniedz skolēniem iespēju garīgi un fiziski atjaunoties. Van den Hurk et al. (2017) pētījums pierāda, ka īsas pauzes palīdz saglabāt studentu iesaisti un motivāciju visas lekcijas laikā.
• Metakognīcija : Pārtraukumi lekciju laikā ļauj studentiem iesaistīties metapazīšanā – pārdomās par savu mācīšanās procesu. Dunlosky un Rawson (2015) pētījumā uzsvērta metapazīšanas nozīme efektīvā mācīšanās procesā.
• Uzlabota problēmu risināšana : Pārtraukumi atvieglo problēmu risināšanas spējas. Pētījumi, piemēram, Allen et al. (2019), liecina, ka pārtraukumi var veicināt atšķirīgu domāšanu, radošumu un kritiskās domāšanas prasmes.

Kā cilvēka smadzenes apstrādā un saglabā informāciju lekciju laikā?

Cilvēka smadzenes apstrādā un saglabā informāciju lekciju laikā, izmantojot sarežģītu kognitīvo funkciju mijiedarbību, kas ietver:

• Uzmanības diapazons : Lekcijas sākumā smadzeņu uzmanības spējas ir relatīvi augstas, bet laika gaitā pakāpeniski samazinās. Pētījumi, piemēram, McCoy et al. (2016), liecina, ka lekciju laikā uzmanība parasti tiek pievērsta aptuveni 10-15 minūtes. Pēc šī perioda noturīga uzmanība samazinās, tāpēc ir svarīgi iekļaut pārtraukumus, lai atjaunotu un saglabātu koncentrēšanos.
• Kodēšanas informācija : Kad lektors pasniedz informāciju, smadzenēs tiek kodēta informācija. Šis process ietver sensorās informācijas (vizuālo un dzirdes signālu) pārveidošanu atmiņā saglabājamā formātā. Kodēšanas dziļums, ko ietekmē skolēna iesaistīšanās, ietekmē to, cik labi informācija tiek saglabāta.
• Atmiņas konsolidācija : Atmiņas konsolidācija notiek lekciju pārtraukumu laikā. Talamini un Gorree (2012) pētījumā uzsvērts, ka smadzenes konsolidē informāciju atpūtas laikā. Īsi pārtraukumi starp lekciju segmentiem ļauj smadzenēm pārnest jauniegūtās zināšanas no īstermiņa atmiņas uz ilgtermiņa atmiņu.
• Aktīvā mācīšanās : Aktīvās mācīšanās stratēģijas, piemēram, piezīmju pierakstīšana, jēdzienu apspriešana vai piedalīšanās viktorīnās lekciju laikā, stimulē smadzeņu augstāka līmeņa kognitīvās funkcijas. Karpicke un Blants (2011) pierāda, ka aktīva iesaistīšanās mācību vielas apguvē uzlabo tās saglabāšanu un izpratni.
• Metakognīcija : Metakognicijai jeb domāšanai par savu domāšanu ir būtiska nozīme. Dunlosky un Rawson (2015) pētījumā uzsvērts, ka tad, kad izglītojamie iesaistās metakognitīvajos procesos, piemēram, paškontrolē un pašregulācijā, viņi var optimizēt informācijas saglabāšanas un izgūšanas stratēģijas.
• Emocionālā iesaiste : Emocionālā iesaiste lekcijas materiālā var uzlabot atmiņas saglabāšanu. Smadzenes biežāk saglabā informāciju, kas saistīta ar emocijām, piemēram, ziņkārību vai interesi (Pekrun et al., 2002).

Kā lekciju pārtraukumi ietekmē kognitīvās funkcijas un uzmanības noturību?

Pārtraukumiem ir būtiska neiroloģiska un psiholoģiska ietekme uz kognitīvajām funkcijām un uzmanības noturību, uzlabojot vispārējo kognitīvo veiktspēju:

• Uzmanības atjaunošana : Neiroloģiski pārtraukumi ļauj smadzenēm atjaunot ierobežotos kognitīvos resursus. Ilgstoša uzmanības pievēršana vienam uzdevumam, piemēram, lekcijas klausīšanās, var izraisīt nervu nogurumu konkrētos smadzeņu reģionos, piemēram, prefrontālajā garozā. Īsi pārtraukumi palīdz šiem reģioniem atgūties, atjaunojot uzmanību un modrību (Mazaheri et al., 2014).
• Atmiņas konsolidācija : Pārtraukumi veicina atmiņas konsolidāciju. Atpūtas laikā smadzenes aktīvi pārskata un nostiprina nervu savienojumus, kas saistīti ar nesen iegūto informāciju. Šajā procesā galvenā loma ir hipokampam, kas ir galvenā atmiņas struktūra (Dudai, 2012).
• Radošums un atšķirīga domāšana : Neiroloģiski pārtraukumi veicina radošumu un atšķirīgu domāšanu. Allen et al. (2019) pētījumi liecina, ka atpūtas brīžos smadzenes nonāk “prāta klejojumu” stāvoklī, kad tās pēta dažādas idejas un asociācijas, kas veicina inovatīvāku problēmu risināšanu.
• Uzlabota uzmanības noturība : Psiholoģiski pārtraukumi palīdz uzturēt uzmanību ilgāku laiku. Īsi pārtraukumi sniedz garīgu atelpu, mazinot kognitīvo nogurumu un ļaujot studentiem efektīvāk koncentrēt uzmanību, kad lekcija atsākas (Van den Hurk et al., 2017).
• Samazināta kognitīvā pārslodze : Pārtraukumi mazina kognitīvo pārslodzi. Smadzenes var apstrādāt tikai ierobežotu informācijas daudzumu vienlaicīgi. Lekciju pārtraukumi novērš smadzeņu pārslodzi, ļaujot labāk apstrādāt un uztvert informāciju (Sweller, 1988).
• Pastiprināta iesaiste : Psiholoģiski lekciju pārtraukumi veicina iesaistīšanos. Skolēni bieži vien vairāk iesaistās, ja zina, ka gaidāms pārtraukums, jo tā tiek atalgota ilgstoša uzmanība. Šīs gaidas var pozitīvi ietekmēt motivāciju un vispārējo mācību pieredzi (Pekrun et al., 2002).

Kāds ir ieteicamais pārtraukumu ilgums un biežums?

Ieteicamais lekciju pārtraukumu ilgums un biežums var atšķirties atkarībā no tādiem faktoriem kā uzdevuma raksturs, individuālās vēlmes un konkrētie pārtraukuma mērķi. Tomēr vispārīgas vadlīnijas efektīviem pārtraukumiem izglītības un darba vidē ir šādas:

• Īsi un bieži pārtraukumi : Uzdevumiem, kas prasa ilgstošu uzmanību, bieži vien īsas un biežas pauzes ir efektīvākas nekā ilgākas. Bieži tiek ieteikts ik pēc stundas mērķtiecīga darba vai mācīšanās veikt 5-10 minūšu pārtraukumu. Tas ļauj uz īsu brīdi atjaunot prātu, netraucējot produktivitātes plūsmu.
• Pomodoro metode : Pomodoro metode ir populāra laika plānošanas metode, kas iesaka strādāt 25 minūtes un pēc tam veikt 5 minūšu pārtraukumu. Pēc četru darba ciklu pabeigšanas veiciet ilgāku 15-30 minūšu pārtraukumu. Šī metode ir paredzēta, lai saglabātu koncentrēšanos un novērstu izdegšanu.
• 2 stundu noteikums : Daži eksperti iesaka pēc katrām divām stundām koncentrēta darba vai mācīšanās ieturēt ilgāku pārtraukumu. Izmantojot šo pieeju, jūs varētu strādāt 90-120 minūtes un pēc tam ieturēt 15-30 minūšu pārtraukumu. Šis pagarinātais pārtraukums ļauj vairāk atpūsties un atgūties.
• Pielāgošanās personiskajām vajadzībām : Galu galā, ideālais pārtraukumu ilgums un biežums var atšķirties atkarībā no personas. Ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī un pielāgot pārtraukumu grafiku, ņemot vērā savas personīgās vajadzības un produktivitātes modeļus.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI